Policijas darba sistemātiskās organizācijas raksturojums

Saskaņā ar 2005. gada Valsts nolikumu, policijai ir jānodrošina valsts politiku noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, kā arī aizsargāt personu tiesības un intereses, kas ir saskaņā ar likumu.

Policijas darbam ir jābūt organizētam “Raha247 Suomi” tā, lai tas būtu saskaņā ar likumu, humāns, atbalsta cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu, atklātību, kā arī vienvadību. Policijai ir jāaizsargā jebkuru personu tiesības un intereses, ja tās ir saskaņā ar likumu neatkarīgi no cilvēka mantiskā vai cita stāvokļa, pilsonības, rases, vecuma, reliģiskās pārliecības, dzimuma, iegūtās izglītības, valodas u.c. Policijas darbs ir vērsts to, lai aizsargātu cilvēku brīvības un tiesības ar īpašiem izņēmumiem, kad ir iespējama personu vai personas ierobežot. Vienlaikus policija sniedz iespēju saņemt juridisko palīdzību personām, kuras ir aizturētas un/vai apcietinātas. Tāpat ir tiesības informēt savu ģimeni, darbvietu, mācību iestādi u.tml. par savu atrašanās vietu, saņemt veselības un īpašumu aizsardzību, kā arī medicīnisko palīdzību.

Policijas darbinieki darbojas iecirkņos, kas Latvijā ir vairāki simti. Mūsdienu situācija gan ir tāda, ka ir jāatzīst, ka to skaitu ir skāris budžeta iztrūkums, līdz ar to mazākie iecirkņi tiek slēgti, notiek pārējo reorganizēšana. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis kā vienu no negatīvajiem piemēriem ir atzinis Rīgas centrālās stacijas drošības apdraudējumu samazinot apstaigājošo policistu skaitu uz diviem. Viņš arī atzinis, ka policijā trūkst darbinieku, un ir pārslodze. Tam var būt vairāki iemesli. Viens no tiem ir arī likumā “Par policiju” 9. pantā minētais pienākums katram policijas darbiniekam ir pienākums pieņemt un izskatīt visus pieteikumus vai ziņojumus jebkurā Latvijas daļā, ja persona vai sabiedrība ir apdraudēta, darot visu iespējamo, lai glābtu vai sniegtu palīdzību, apsargātu vietu, kur ir noticis noziegums. Tāpat tiem ir konstatē un jāaiztur tos, kuri ir pārkāpuši likumu, jāapzina aculieciniekus, jāinformē tuvāko policijas iestādi u. c. Vienlaikus policists ir atbildīgs arī likuma priekšā, t.i., noteiktajos aktos.

Galvenos profesijas uzdevumus un pienākumus nosaka konkrētās profesijas standarts, kas nosaka dažādas specifiskas profesionālās prasmes, kā sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, dokumentu aizpildīšanu, dažādu specifisku tehnoloģiju izmantošanu u.tml. Ir pamats uzskatīt, ka dokumentēt likumpārkāpumus, reģistrēt, klasificēt u. c. apstrādāt pieejamo un iegūstamo informāciju ir atbildīgs uzdevums. Vienlaikus policijas darbiniekiem var nākties sadarboties ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī uzņēmumiem, dažādām valstiskām organizācijām, kā arī organizācijām bez valstiska rakstura u.c. Līdz ar to neizbēgama ir kadru atlase.

Latvija ir attīstīta valsts un līdz ar to ka arī policijas darbam ir jābūt augstā līmenī – http://www.raha247.fi/. To apstiprina arī speciālists policijas tiesību jautājumos A. Matvejevs. Pastāvīgs veids, kas ir vērsts uz konkrētu uzdevumu risināšanu ir pārvaldes sistēmas ar to funkcijām. Uzdevumu raksturu nosaka pārvaldes funkciju saturs, to būtība atspoguļojas organizatoriskā darbībā, prognozēšanā, plānošanā; kontrolē, regulācijā jeb korekcijā.

Pati organizācija var tikt aprakstīta kā izveidota sistēma, kurā cilvēku darbība ir vērsta tā, lai sasniegtu kopīgos mērķus. Policijas darbs un tā organizēšana noteikti nav vienkāršs uzdevums un katrā reģionā var atšķirties, jo tur ir savas īpatnības.